2026年7月17日 星期五

知其然,知其所以然--"Experience and Know" ——The only path that leads out of suffering.

這是佛陀為我們開啟的一道門,一扇通往生命實相的門。不訴諸玄妙,不空談彼岸,只是溫柔而堅定地邀請我們:去經歷,去知曉。

這部經文宛如一曲六重奏,在感官欲望、感受、感知、煩惱、行為與苦之間迴旋往復。每一段都以同樣的節奏輕輕敲擊我們的心扉:知其生起,知其差異,知其結果,知其止息,知其道路。這不是哲學思辨,而是生命最直接的功課。當我們渴望時,當我們快樂或痛苦時,當我們言語造作時,能否如實地看著這一切?

佛陀用最簡樸的語言,畫出一幅內心的地圖,每個標記都是我們自己的經驗。他沒有要我們否定世間的美好,而是點出那真正的「欲」不在外境五光十色,而在我們心中那貪染的意圖。「世間種種美好並非感官欲望」,這句話如一盞明燈,讓我們在紛繁世界中找到安住的可能。

當我們真正願意「經歷而知曉」,放下對苦樂的逃避與追逐,那條通往解脫的道路便會悄然顯現,它不在別處,就在每個當下如實的覺知裡。

@淨豐 2026/7

AN.6.63/ 9. 洞察經


   63. ‘‘ Nibbedhikapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī ’’ ti. ‘‘ Evaṃ, bhante ’’ ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –


   63.「諸比丘,我將為汝等開示洞察之法門,即教法之法門。汝等當聽聞,當善加作意;我將說此。」「如是,尊者。」彼等比丘如此回應世尊。世尊如是說——

   ‘‘ Katamo ca so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo? Kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṃ vemattatā veditabbā, kāmānaṃ vipāko veditabbo, kāmanirodho [kāmānaṃ nirodho (ka.) evaṃ vedanānirodho-iccādīsupi] veditabbo, kāmanirodhagāminī [kāmānaṃ nirodhagāminī (ka.) evaṃ vedanānirodhagāminī-iccādīsupi] paṭipadā veditabbā.

   「而,諸比丘,彼洞察之法門、教法之法門為何?諸比丘,感官欲望應當被經歷而知曉,感官欲望之因緣與生起應當被經歷而知曉,感官欲望之差異性應當被經歷而知曉,感官欲望之結果應當被經歷而知曉,感官欲望之滅盡應當被經歷而知曉,導向感官欲望滅盡之道跡應當被經歷而知曉。

   ‘‘ Vedanā, bhikkhave, veditabbā, vedanānaṃ nidānasambhavo veditabbo, vedanānaṃ vemattatā veditabbā, vedanānaṃ vipāko veditabbo, vedanānirodho veditabbo, vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbā.

   「諸比丘,領納應當被經歷而知曉,領納之因緣與生起應當被經歷而知曉,領納之差異性應當被經歷而知曉,領納之結果應當被經歷而知曉,領納之滅盡應當被經歷而知曉,導向領納滅盡之道跡應當被經歷而知曉。

   ‘‘ Saññā, bhikkhave, veditabbā, saññānaṃ nidānasambhavo veditabbo, saññānaṃ vemattatā veditabbā, saññānaṃ vipāko veditabbo, saññānirodho veditabbo, saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbā.

   「諸比丘,感知應當被經歷而知曉,感知之因緣與生起應當被經歷而知曉,感知之差異性應當被經歷而知曉,感知之結果應當被經歷而知曉,感知之滅盡應當被經歷而知曉,導向感知滅盡之道跡應當被經歷而知曉。

   ‘‘ Āsavā, bhikkhave, veditabbā, āsavānaṃ nidānasambhavo veditabbo, āsavānaṃ vemattatā veditabbā, āsavānaṃ vipāko veditabbo, āsavanirodho veditabbo, āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.
   「諸比丘,漏應當被經歷而知曉,漏之因緣與生起應當被經歷而知曉,漏之差異性應當被經歷而知曉,漏之結果應當被經歷而知曉,漏之滅盡應當被經歷而知曉,導向漏滅盡之道跡應當被經歷而知曉。
   ‘‘ Kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, kammānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kammānaṃ vemattatā veditabbā, kammānaṃ vipāko veditabbo, kammanirodho veditabbo, kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.

   「諸比丘,行為應當被經歷而知曉,行為之因緣與生起應當被經歷而知曉,行為之差異性應當被經歷而知曉,行為之結果應當被經歷而知曉,行為之滅盡應當被經歷而知曉,導向行為滅盡之道跡應當被經歷而知曉。

   ‘‘ Dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


   「諸比丘,苦應當被經歷而知曉,苦之因緣與生起應當被經歷而知曉,苦之差異性應當被經歷而知曉,苦之結果應當被經歷而知曉,苦之滅盡應當被經歷而知曉,導向苦滅盡之道跡應當被經歷而知曉。

   ‘‘‘ Kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṃ vemattatā veditabbā, kāmānaṃ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā ’ ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ [ma. ni. 1.166; saṃ. ni. 4.268]? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā – cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Api ca kho, bhikkhave, nete kāmā kāmaguṇā nāmete [te kāmaguṇā nāma nete kāmā (ka.)] ariyassa vinaye vuccanti –

   「『諸比丘,感官欲望應當被經歷而知曉,感官欲望之因緣與生起應當被經歷而知曉,感官欲望之差異性應當被經歷而知曉,感官欲望之結果應當被經歷而知曉,感官欲望之滅盡應當被經歷而知曉,導向感官欲望滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而此既已如是所說。是緣於何者而說此?諸比丘,有此等五感官欲望之特質——即眼識所當分別識知之感官經驗的改變對象,彼等為可愛的、令人喜悅的、合意的、令人鍾愛之特質、伴隨感官欲望的、引發貪染的;耳識所當分別識知之聲......鼻識所當分別識知之香......舌識所當分別識知之味......身識所當分別識知之觸,彼等為可愛的、令人喜悅的、合意的、令人鍾愛之特質、伴隨感官欲望的、引發貪染的。然而,諸比丘,於聖者之律儀中,此等並非被稱為感官欲望,此等名為感官欲望之特質——

[kathā. 514] ‘‘ Saṅkapparāgo purisassa kāmo,

Nete [na te (syā.)] kāmā yāni citrāni loke;

Saṅkapparāgo purisassa kāmo,

Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke;

Athettha dhīrā vinayanti chanda ’’ nti.

「意圖貪染乃男子個人之感官欲望,

世間之種種美好並非感官欲望。

意圖貪染乃男子個人之感官欲望,

世間之種種美好唯獨安住。

而於此智者等調伏意欲。」

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kāmānaṃ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, kāmānaṃ nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,感官欲望之因緣與生起為何?諸比丘,觸即是感官欲望之因緣與生起。

   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, kāmānaṃ vemattatā? Añño, bhikkhave, kāmo rūpesu, añño kāmo saddesu, añño kāmo gandhesu, añño kāmo rasesu, añño kāmo phoṭṭhabbesu. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmānaṃ vemattatā.

   「而,諸比丘,感官欲望之差異性為何?諸比丘,於感官經驗的改變對象有不同之感官欲望,於聲有不同之感官欲望,於香有不同之感官欲望,於味有不同之感官欲望,於觸有不同之感官欲望。此被稱為,諸比丘,感官欲望之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kāmānaṃ vipāko? Yaṃ kho, bhikkhave, kāmayamāno tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmānaṃ vipāko.

   「而,諸比丘,感官欲望之結果為何?諸比丘,凡正在欲求時生起這般這般之自我存在,或為福德分,或為非福德分,此被稱為,諸比丘,感官欲望之結果。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kāmanirodho? Phassanirodho [phassanirodhā (syā.)], bhikkhave, kāmanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kāmanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

   「而,諸比丘,感官欲望之滅盡為何?諸比丘,觸之滅盡即是感官欲望之滅盡。此聖八支道即是導向感官欲望滅盡之道跡,即——正見、正志、正語、正行、正命、正精進、正念、正定。

   ‘‘ Yato kho [yato ca kho (bahūsu)], bhikkhave, ariyasāvako evaṃ kāme pajānāti, evaṃ kāmānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ kāmānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ kāmānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ kāmanirodhaṃ pajānāti, evaṃ kāmanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti kāmanirodhaṃ. Kāmā, bhikkhave, veditabbā…pe… kāmanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知感官欲望,如是徹知感官欲望之因緣與生起,如是徹知感官欲望之差異性,如是徹知感官欲望之結果,如是徹知感官欲望之滅盡,如是徹知導向感官欲望滅盡之道跡,彼即徹知此洞察之梵行,即感官欲望之滅盡。『諸比丘,感官欲望應當被經歷而知曉......導向感官欲望滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Vedanā, bhikkhave, veditabbā…pe… vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tisso imā, bhikkhave, vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.

   「『諸比丘,領納應當被經歷而知曉......導向領納滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而此既已如是所說。是緣於何者而說此?諸比丘,有此等三種領納——樂領納、苦領納、不苦不樂領納。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, vedanānaṃ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, vedanānaṃ nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,領納之因緣與生起為何?諸比丘,觸即是領納之因緣與生起。
   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, vedanānaṃ vemattatā? Atthi, bhikkhave, sāmisā sukhā vedanā, atthi nirāmisā sukhā vedanā, atthi sāmisā dukkhā vedanā, atthi nirāmisā dukkhā vedanā, atthi sāmisā adukkhamasukhā vedanā, atthi nirāmisā adukkhamasukhā vedanā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanānaṃ vemattatā.

   「而,諸比丘,領納之差異性為何?諸比丘,有伴隨世俗物欲的樂領納,有無世俗物欲的樂領納,有伴隨世俗物欲的苦領納,有無世俗物欲的苦領納,有伴隨世俗物欲的不苦不樂領納,有無世俗物欲的不苦不樂領納。此被稱為,諸比丘,領納之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, vedanānaṃ vipāko? Yaṃ kho, bhikkhave, vediyamāno [vedayamāno (syā. kaṃ.) a. ni. 4.233] tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanānaṃ vipāko.

   「而,諸比丘,領納之結果為何?諸比丘,凡正在經歷時生起這般這般之自我存在,或為福德分,或為非福德分,此被稱為,諸比丘,領納之結果。
   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, vedanānirodho? Phassanirodho [phassanirodhā (syā. kaṃ. ka.)], bhikkhave, vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

   「而,諸比丘,領納之滅盡為何?諸比丘,觸之滅盡即是領納之滅盡。此聖八支道即是導向領納滅盡之道跡,即——正見......正定。

   ‘‘ Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ vedanaṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. So imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti vedanānirodhaṃ. Vedanā, bhikkhave, veditabbā…pe… vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知領納,如是徹知領納之因緣與生起,如是徹知領納之差異性,如是徹知領納之結果,如是徹知領納之滅盡,如是徹知導向領納滅盡之道跡。彼即徹知此洞察之梵行,即領納之滅盡。『諸比丘,領納應當被經歷而知曉......導向領納滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Saññā, bhikkhave, veditabbā…pe… saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Chayimā, bhikkhave, saññā – rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.

   「『諸比丘,感知應當被經歷而知曉......導向感知滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而此既已如是所說。是緣於何者而說此?諸比丘,有此等六種感知——色感知、聲感知、香感知、味感知、觸感知、法感知。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, saññānaṃ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, saññānaṃ nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,感知之因緣與生起為何?諸比丘,觸即是感知之因緣與生起。
   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, saññānaṃ vemattatā? Aññā, bhikkhave, saññā rūpesu, aññā saññā saddesu [aññā bhikkhave rūpesu saññā aññā saddesu saññā (ka.) evaṃ sesesupi], aññā saññā gandhesu, aññā saññā rasesu, aññā saññā phoṭṭhabbesu, aññā saññā dhammesu. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññānaṃ vemattatā.

   「而,諸比丘,感知之差異性為何?諸比丘,於色有不同之感知,於聲有不同之感知,於香有不同之感知,於味有不同之感知,於觸有不同之感知,於法有不同之感知。此被稱為,諸比丘,感知之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, saññānaṃ vipāko? Vohāravepakkaṃ [vohāravepakkāhaṃ (syā. pī.), vohārapakkāhaṃ (sī.)], bhikkhave, saññaṃ [saññā (syā. pī.)] vadāmi. Yathā yathā naṃ sañjānāti tathā tathā voharati, evaṃ saññī ahosinti [ahosīti (ka.)]. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññānaṃ vipāko.

   「而,諸比丘,感知之結果為何?諸比丘,我說感知是以言辭表達為結果。正如、正如其所感知,如是、如是以言辭表達,說:『我曾是如此感知者』如此。此被稱為,諸比丘,感知之結果。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, saññānirodho? Phassanirodho, [phassanirodhā (syā. ka.)] bhikkhave, saññānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.
   「而,諸比丘,感知之滅盡為何?諸比丘,觸之滅盡即是感知之滅盡。此聖八支道即是導向感知滅盡之道跡,即——正見......正定。

   ‘‘ Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ saññaṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ saññānirodhaṃ pajānāti, evaṃ saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti saññānirodhaṃ. Saññā, bhikkhave, veditabbā…pe… saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知感知,如是徹知感知之因緣與生起,如是徹知感知之差異性,如是徹知感知之結果,如是徹知感知之滅盡,如是徹知導向感知滅盡之道跡,彼即徹知此洞察之梵行,即感知之滅盡。『諸比丘,感知應當被經歷而知曉......導向感知滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此。而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Āsavā, bhikkhave, veditabbā…pe… āsavanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tayome, bhikkhave, āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.

   「『諸比丘,漏應當被經歷而知曉......導向漏滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而此既已如是所說。是緣於何者而說此?諸比丘,有此等三種漏——感官欲望之漏、存在之漏、無明之漏。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, āsavānaṃ nidānasambhavo? Avijjā, bhikkhave, āsavānaṃ nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,漏之因緣與生起為何?諸比丘,無明即是漏之因緣與生起。

   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, āsavānaṃ vemattatā? Atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā [nirayagāminiyā (sī. ka.)], atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, āsavānaṃ vemattatā.

   「而,諸比丘,漏之差異性為何?諸比丘,有導向地獄之漏,有導向畜生界之漏,有導向鬼界之漏,有導向人界之漏,有導向天界之漏。此被稱為,諸比丘,漏之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, āsavānaṃ vipāko? Yaṃ kho, bhikkhave, avijjāgato tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, āsavānaṃ vipāko.

   「而,諸比丘,漏之結果為何?諸比丘,凡無明隨行者生起這般這般之自我存在,或為福德分,或為非福德分,此被稱為,諸比丘,漏之結果。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, āsavanirodho? Avijjānirodho, bhikkhave, āsavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

   「而,諸比丘,漏之滅盡為何?諸比丘,無明之滅盡即是漏之滅盡。此聖八支道即是導向漏滅盡之道跡,即——正見......正定。

   ‘‘ Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ āsave pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nirodhaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti āsavanirodhaṃ. Āsavā, bhikkhave, veditabbā…pe… āsavanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā veditabbāti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知諸漏,如是徹知漏之因緣與生起,如是徹知漏之差異性,如是徹知漏之結果,如是徹知漏之滅盡,如是徹知導向漏滅盡之道跡,彼即徹知此洞察之梵行,即漏之滅盡。『諸比丘,漏應當被經歷而知曉......導向漏滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此。而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ…pe… kammanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? [kathā. 539] Cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmi. Cetayitvā kammaṃ karoti – kāyena vācāya manasā.

   「『諸比丘,行為應當被經歷而知曉......導向行為滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而此既已如是所說。是緣於何者而說此?諸比丘,我說意圖即是行為。意圖已,人即造作行為——以身、以語、以意。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo? Phasso, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,行為之因緣與生起為何?諸比丘,觸即是行為之因緣與生起。

   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā? Atthi, bhikkhave, kammaṃ nirayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ tiracchānayonivedanīyaṃ, atthi kammaṃ pettivisayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ manussalokavedanīyaṃ, atthi kammaṃ devalokavedanīyaṃ. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā.

「而,諸比丘,行為之差異性為何?諸比丘,有地獄應受之行為,有畜生界應受之行為,有鬼界應受之行為,有人界應受之行為,有天界應受之行為。此被稱為,諸比丘,行為之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ vipāko? Tividhāhaṃ [imāhaṃ (ka.)], bhikkhave, kammānaṃ vipākaṃ vadāmi – diṭṭheva [diṭṭhe vā (sī.)] dhamme, upapajje vā [upapajjaṃ vā (ka. sī., a. ni. 10.217), upapajja vā (?), ma. ni. 3.303 pāḷiyā tadatthavaṇṇanāya ca saṃsaddetabbaṃ], apare vā pariyāye. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vipāko.

   「而,諸比丘,行為之結果為何?諸比丘,我說行為之結果有三種:於現見之法即現世,或於次生,或於後續之次第中。此被稱為,諸比丘,行為之結果。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? Phassanirodho, [phassanirodhā (ka. sī. syā. ka.)] bhikkhave, kammanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kammanirodhagāminī [sabbatthapi evameva dissati] paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

   「而,諸比丘,行為之滅盡為何?諸比丘,觸之滅盡即是行為之滅盡。此聖八支道即是導向行為滅盡之道跡,即——正見......正定。

   ‘‘ Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ kammaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti kammanirodhaṃ. Kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ…pe… kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知行為,如是徹知行為之因緣與生起,如是徹知行為之差異性,如是徹知行為之結果,如是徹知行為之滅盡,如是徹知導向行為滅盡之道跡,彼即徹知此洞察之梵行,即行為之滅盡。『諸比丘,行為應當被經歷而知曉......導向行為滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此,而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho [byādhipi dukkhā (syā. pī. ka.)], maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā [pañcupādānakkhandhāpi (ka.)] dukkhā.

   「『諸比丘,苦應當被經歷而知曉,苦之因緣與生起應當被經歷而知曉,苦之差異性應當被經歷而知曉,苦之結果應當被經歷而知曉,苦之滅盡應當被經歷而知曉,導向苦滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此。而此既已如是所說,是緣於何者而說此?生亦是苦,老亦是苦,病亦是苦,死亦是苦,愁、悲、苦、憂、惱亦是苦,凡所求而不得彼亦是苦,簡言之,五受陰即是苦。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo? Taṇhā, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo.

   「而,諸比丘,苦之因緣與生起為何?諸比丘,渴愛即是苦之因緣與生起。

   ‘‘ Katamā ca, bhikkhave, dukkhassa vemattatā? Atthi, bhikkhave, dukkhaṃ adhimattaṃ, atthi parittaṃ, atthi dandhavirāgi, atthi khippavirāgi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vemattatā.

   「而,諸比丘,苦之差異性為何?諸比丘,有極度的苦,有微細的,有緩慢離染的,有迅速離染的。此被稱為,諸比丘,苦之差異性。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, dukkhassa vipāko? Idha, bhikkhave, ekacco yena dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto [pariyādiṇṇacitto (ka.)] socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati, yena vā pana dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto bahiddhā pariyeṭṭhiṃ āpajjati – ‘ ko [so na (ka.)] ekapadaṃ dvipadaṃ jānāti [pajānāti (ka.)] imassa dukkhassa nirodhāyā ’ ti? Sammohavepakkaṃ vāhaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ vadāmi pariyeṭṭhivepakkaṃ vā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vipāko.

   「而,諸比丘,苦之結果為何?諸比丘,於此,某人為某種苦所壓倒、心被佔據,他憂愁、疲憊、悲泣,搥胸痛哭,陷入迷惘;或為某種苦所壓倒、心被佔據,他陷入向外之尋求——『誰了知一言、兩言,能導向此苦之滅盡』如此?諸比丘,我說苦或為以迷惘為結果,或為以尋求為結果。此被稱為,諸比丘,苦之結果。

   ‘‘ Katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? Taṇhānirodho, [taṇhānirodhā (ka. sī. syā. ka.)] bhikkhave, dukkhanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhassa nirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

   「而,諸比丘,苦之滅盡為何?諸比丘,渴愛之滅盡即是苦之滅盡。此聖八支道即是導向苦滅盡之道跡,即——正見......正定。

   ‘‘ Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ dukkhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa vemattataṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa vipākaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti dukkhanirodhaṃ. Dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

   「諸比丘,既然聖聲聞如是徹知苦,如是徹知苦之因緣與生起,如是徹知苦之差異性,如是徹知苦之結果,如是徹知苦之滅盡,如是徹知導向苦滅盡之道跡,彼即徹知此洞察之梵行,即苦之滅盡。『諸比丘,苦應當被經歷而知曉,苦之因緣與生起應當被經歷而知曉,苦之差異性應當被經歷而知曉,苦之結果應當被經歷而知曉,苦之滅盡應當被經歷而知曉,導向苦滅盡之道跡應當被經歷而知曉』如此。而凡彼所說,此即是緣於此所說。

   ‘‘ Ayaṃ kho so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo ’’ ti. Navamaṃ.

   「諸比丘,彼即是此洞察之法門、教法之法門。」第九。

沒有留言:

張貼留言