2026年3月31日 星期二

如何培育正見?How is Sammādiṭṭhi cultivated?


你是否曾在生命的奔流中,感到一種深切的困惑?像是被無形的浪潮推動,追逐著短暫的快樂,卻又無可避免地觸碰到煩惱與失落。我們都渴望安穩與自由,卻時常發現,自己困在重複的思緒與情緒裡,看不清道路的起點與終點。

兩千五百多年前,佛陀揭示了一條清晰的道路,其起點始於「正見」。這不是一種高高在上的哲理,而是如漢譯《SA.188》所述,「正觀」是對生命實相最樸實、最透徹的「正見」。這樣的正觀,如同一道初升的曙光,驅散我們內心最深沉的無明與不安。它告訴我們,苦難並非命運無情的審判,其根源可以洞見;束縛並非永恆的牢籠,其鎖鏈可以解開。這條解脫之路,並非神話,而是一套具體、次第分明的心靈科學。

這條道路,始於一個簡單卻關鍵的轉向:「如理作意」。這意味著學習以一種追本溯源的方式思考,不再被表象的喜怒所奴役。它引領我們紮根於「四念住」的如實觀察,在呼吸、感受、心念的每一個當下,培養清明的覺察。這份覺察所帶來的寧靜與洞察,將在「禪那」的深度探索中,淬煉成穿透幻象的智慧,讓我們親眼「如實知見」無常的本質。最終,這份無可撼動的知見,將自然帶來對一切執著的厭離與釋放,達成徹底的「解脫」。

這不是一條屬於過去或特定信仰的道路。它是一份邀請,邀請每一個在現代生活中感到疲憊、困惑或渴望超越的你,一同回到內心最原始的起點。透過正見的燈火,我們將一步一步,看清楚自己,從而尋獲那份不依賴外境、來自內心深處的真正的平靜與自由。

現在,讓我們一起,點亮這盞智慧之燈,開始培育正見的旅程。

1. 正見的直接助緣:如理作意

經文明確指出,生起正見(Sammādiṭṭhiyā)的兩個因緣是「他人〔正確的〕聲音」與「如理作意」(Yonisomanasikāro)。所謂如理作意,是指一種依於根源、順於緣起、在「意」的層面上進行的注意與思維方式,它是正見生起的直接內因。反之,「他人不〔正確的〕聲音」及「非如理作意」(ayoniso manasikāro)則是邪見生起的兩大因素之一。〔1〕

就修行次第而言,如理作意是正念正知(Satisampajaññassa)的助緣,而確信(Saddhā)又是如理作意的助緣。因此,培育正見的初始步驟是:

1.  親近善士(Sappurisasaṃsevo):這是聽聞正法(Saddhammassavanaṃ)的助緣。
2.  聽聞正法(Saddhammassavanaṃ):這是產生「確信」(Saddhā)的助緣。
3.  信(Saddhā):「確信」(Saddhā)是產生如理作意(Yonisomanasikāro)的助緣。
4.  如理作意(Yonisomanasikāro):這是產生正念正知(Satisampajaññassa)的助緣,使三善行充滿,使四念住充滿,使七覺支充滿,使明、解脫充滿。
〔2〕

如理作意指的是一種在「意」的官能層面,依循問題的內在秩序,向其根源進行探究的注意與思維操作。其核心要義,並非在於確保「思考內容的正確性」,而是在於掌握並運用「正確的思考方法」。這種方法的本質是溯源性的,它要求思維活動必須符合緣起法則。

當陷入不如理作意時,會直接執取現象表層的「愉悅吸引之相」(subhanimitta)或「忤逆之相」(paṭighanimitta),並即刻引發貪染或瞋恚。與此相對,如理作意則表現為一種向內的、回溯性的審察,它會引導並提出一連串的根本性追問:「這個『受』究竟是從何而生?它依存於哪些條件?它的本質是恆常不變,還是遷流變動的?」

正是這種執著於探尋根源的思維模式,能夠有效地截斷從感官接觸到貪瞋慣性反應的自動化鏈條。因此,聽聞正法及如理作意,被視為導向正見最為關鍵的內在條件
〔3〕,貫通以下整個修習階段。

 

2. 正見的實踐核心:八聖道分與四聖諦

從最高層次的解脫道來看,正見是八聖道分(Ariyo Aṭṭhaṅgiko Maggo)中的首要和前導因素(pubbaṅgamā)〔4〕

正見的內容,即是對苦、苦集、苦滅,以及苦滅道跡(八聖道分)的智(ñāṇaṃ,知見)〔5〕。正見(特別是出世間正見)的體現,在於如實了知(yathābhūtaṃ pajānāti)苦的集起與還滅。例如,當聖弟子「了知老死、老死集、老死滅、以及導向老死滅的行道」,他就具備了正見〔6〕。這種對緣起、滅盡以及道跡的了知,正是如實了知的結果。

要證得究竟的正見(慧),需要實踐八聖道分,最終目標是:

  • 透過修習八聖道分,以滅盡煩惱為其終點〔7〕

  • 通過修習八聖道分,可以了知、遍知、遍盡和斷除三種尋求:對感官欲望的追尋、對存在的追尋和對梵行的追尋〔8〕


3. 念住的助益

正念(Sammāsati)作為八聖道的一支,其根本作用在於依循正見的指引,對當下的身心現象進行熱誠、正知、具念的觀察,從而調伏世間的貪欲與憂惱〔9〕。這初步的「念住」是導向解脫的直接實踐。

然而,正念的深度培育需透過系統性的四念住(cattāro satipaṭṭhānā)修習。佛陀指出,解脫智慧(vijjāvimutti)有其助緣(āhāra),而七覺支正是其滋養之因
〔2〕;七覺支本身又需四念住為其助緣〔2〕。這顯示四念住是培育覺支、趨向涅槃的基礎〔10〕

那麼,應如何正確修習四念住?其核心便在於 「如實了知」(yathābhūtaṃ pajānāti)。經典明確定義:如實了知四念住者,即被稱為善巧(熟練、精通)於行處(gocarakusalo),這意指能在一切身心現象的領域中安全地予以觀察與明白其變化
〔11〕

此處的「如實了知」並非抽象理解,而是指向對現實的生命現象,正觀實證的具體次第:它始於對五取蘊生起與滅沒的洞察
〔12〕,進而擴展至對一切諸法之生起、滅沒、樂味、過患與出離的完整照見〔13〕。在這過程中,生起(samudaya)意指因緣匯聚而現起;滅沒(atthaṅgama)則是因緣散壞而現象暫時消逝,而非斷滅。這種洞察,即是 「明」(vijjā),對諸法實相的直接知見。

由此可見,修行次第環環相扣:以正見為導向,起修正念(四念住);於四念住中致力於「如實了知」身心現象,從而成就 「善巧於行處」;此善巧的觀察持續深化,便自然滋長七覺支;七覺支圓滿成熟,最終生起導向解脫的智慧與眼
〔10〕。因此,依四念住修習的正念,既是正見的實踐,亦是圓滿正見、抵達現觀的必經之路。

 

4. 禪那的助益

 在八正道的修學體系中,正定(Sammāsamādhi)作為最終的聖道支,標誌著心一境性的圓滿成就。其修習遵循明確的次第:從如理作意(Yonisomanasikāra)開始,依 四念住維持正念,進而透過四禪那(Jhāna)深化逆轉邪見,依次培育念與定,最終成就正念乃至正定。 

此一過程有其內在的連鎖動力。經中闡明,禪那中熟練、順暢之樂(Sukhaṃ)是達到定(Samādhi)的助緣(āhāra)。而定本身,又是達成「如實知見」(Yathābhūtañāṇadassanaṃ)的助緣〔14〕。由此,一個完整的修習關連鏈條得以顯現:由持戒清淨而無後悔,生起欣悅,進而引發喜、輕安與樂,此樂滋養定,由定生起如實知見。此知見進而自然導向對世間執取的 厭離(Nibbidā)與離貪染(Virāga),而離貪染的目的,正是為了達成 解脫知見(Vimuttiñāṇadassana),完成徹底解脫〔14〕。此解脫知見,已完全含攝了正見。

在此次第中, 「定」(Samādhi) 的核心內涵被經典精確定義為 「如實了知」(yathābhūtaṃ pajānāti:如實知見)。一位 「得定者」(Samāhito),正是能「如實了知」以下內容的行者:六觸入處(眼、耳、鼻、舌、身、意)是無常的; 並且,依六觸入處為緣所生起的領納,無論是樂受、苦受還是不苦不樂受,同樣是無常的
〔15

這一定義至關重要。它明確指出,在初期佛教的語境中, 「得定」 絕非指意識陷入渾沌、無知或無記的狀態,也不是專注於一個與法義無關的所緣。它並非一種需要「出定」後才能進行觀照的「合一式冥想」。恰恰相反,  定的本身就是在正念中才是「得定」,對身心現象無常本質的直接、即時的如實了知。而定的成就則是如實知見。

因此,正念(對身心現象保持觀察與憶念)與正定(基於此觀察而如實知見)二者並非割裂。「保持」是定,「觀察」是念。它們共同構成了 「正念正知」的完整修習,其核心正是於每一個當下如實了知身心現象的生滅與無常。由此,定慧等持,相輔相成:以正念為基礎成就正定,以正定之力深化正念,最終共同成就如實知見,並推向解脫知見的圓滿。 

如實了知、如實知見即正念、正知。


5. 培育正見的總結實踐

整理以上所述,初期佛教實踐正見的步驟與意義是:

  • 諸善戒(Kusalāni sīlāni):有益於解脫的行為規範。

  • 無悔(Avippaṭisāra):不對過去惡行的惡劣記憶回流。

  • 欣悅(Pāmojja):於諸正法具有輕微的歡喜。

  • 輕安(Passaddhi):身心的粗重、躁動被平息下來,變得冷靜、柔軟。

  • 喜(Pīti):於諸正法使身心湧動的興致與能量。 

  • 樂(Sukha):深層的、順暢的、熟練的安穩與舒適於諸正法。

  • 定(Samādhi):即是如實了知(yathābhūtaṃ pajānāti)六觸入處(眼、耳、鼻、舌、身、意)是無常的〔15。如此,亦可謂如實了知(yathābhūtaṃ pajānāti)四念住〔11〕

  • 如實知見(Yathābhūtañāṇadassanaṃ): 依定而生,清醒而離(Nibbidā)與離貪染(Virāga)。〔16〕

  • 解脫知見(Vimuttiñāṇadassana): 離貪染的結果,標誌著徹底的心解脫,此知見已完全含攝正見。

此最終的 「解脫知見」,即是能斷盡一切煩惱錯誤的智慧體現。其力量根源於 「慧力」(Paññābalaṃ),此力在五種學人力量中最為殊勝,直接導向苦的滅盡〔17〕。此慧的具體作用,在於引領行者 如實觀察五取蘊等一切法 無常、苦、無我 的本質〔18〕。藉由這種如實觀察,行者將徹底 斷除「我見」,不再認同色、受、想、行、識任何一蘊為「我」或「我所」〔19〕。當如是見時,對五蘊自然清醒而離、離貪染,從而獲得解脫〔20〕

簡而言之,培育正見不僅僅是某個單一的修行步驟,而是整個八聖道分(以正見為前導)的修習過程。它始於如理作意,並透過四念處、四禪那的定慧實踐,最終成就如實知見,從而獲得對四聖諦的徹悟。

正如我們試圖打開一個鎖住的寶庫,如理作意是找到正確鑰匙柄的起始方向,四念處是磨礪鑰匙以契合鎖孔的細緻工藝,而禪那則是讓正見穩固,使我們能夠輕柔而穩固地轉動鑰匙的力量,扭轉邪見,最終透過如實知見來開啟無上智慧(正見)的寶藏。

未達無學所分享,
皆非最終善知見。
一切教導話語錄,
當善抉擇及思惟。

進學孤獨園奉法人淨豐筆 

參考文獻

1.AN.2:124. ‘‘Dveme, bhikkhave, paccayā rāgassa uppādāya. Katame dve? Subhanimittañca ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā rāgassa uppādāyā’’ti.
125. ‘‘Dveme, bhikkhave, paccayā dosassa uppādāya. Katame dve? Paṭighanimittañca ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā dosassa uppādāyā’’ti.
126. ‘‘Dveme, bhikkhave, paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso ayoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā micchādiṭṭhiyā uppādāyā’’ti.
127. ‘‘Dveme, bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā’’ti. 

2.AN.10.62:‘Vijjāvimuttimpāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? ‘Satta bojjhaṅgā’tissa vacanīyaṃ. Sattapāhaṃ, bhikkhave, bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ? ‘Cattāro satipaṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Cattāropāhaṃ, bhikkhave, satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? ‘Tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṃ. Tīṇipāhaṃ, bhikkhave, sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ? ‘Indriyasaṃvaro’tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? ‘Satisampajañña’ntissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa? ‘Yonisomanasikāro’tissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? ‘Saddhā’tissa vacanīyaṃ. Saddhampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya? ‘Saddhammassavana’ntissa vacanīyaṃ. Saddhammassavanampāhaṃ, bhikkhave, sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammassavanassa? ‘Sappurisasaṃsevo’tissa vacanīyaṃ.

3.AN.2.127: “Dveme bhikkhave, paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya. Katame dve? Parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro. Ime kho, bhikkhave, dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyā”ti.

4. MN.117:‘‘Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati; yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi, saparikkhāro itipi. Tatra, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca, bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti? Micchādiṭṭhiṃ ‘micchādiṭṭhī’ti pajānāti, sammādiṭṭhiṃ ‘sammādiṭṭhī’ti pajānāti – sāssa hoti sammādiṭṭhi. 

5.SN 45.8: “Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi.“Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ– ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi. 

6.MN.9:‘Siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti – ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṃ saddhammaṃ. Katamaṃ panāvuso, jarāmaraṇaṃ, katamo jarāmaraṇasamudayo, katamo jarāmaraṇanirodho, katamā jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko – ayaṃ vuccatāvuso, jarā. Katamañcāvuso, maraṇaṃ? Yā [yaṃ (pī. ka.), satipaṭṭhānasuttepi] tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālaṃkiriyā khandhānaṃ bhedo, kaḷevarassa nikkhepo, jīvitindriyassupacchedo – idaṃ vuccatāvuso, maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ – idaṃ vuccatāvuso, jarāmaraṇaṃ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.  

7.SN.45.181:‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ. 

8.SN.45.161:‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

9.SN.45.8:Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ;

10.SN.46.40:‘‘Sattime, bhikkhave, bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṃvattanikā. Katame satta? Satisambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko…pe… upekkhāsambojjhaṅgo, bhikkhave, cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññābuddhiyo avighātapakkhiyo nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññābuddhiyā avighātapakkhiyā nibbānasaṃvattanikā’’ti. Dasamaṃ. 

11.AN.11.17:Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti. 

12.SN.22.6:Sāvatthinidānaṃ. “Paṭisallāṇe, bhikkhave, yogamāpajjatha. Paṭisallīṇo, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? Rūpassa samudayañca atthaṅgamañca, vedanāya samudayañca atthaṅgamañca, saññāya samudayañca atthaṅgamañca, saṅkhārānaṃ samudayañca atthaṅgamañca, viññāṇassa samudayañca atthaṅgamañca …”pe… (yathā paṭhamasutte tathā vitthāretabbo.) Chaṭṭhaṃ.

13.AN.4.10:Idha, bhikkhave, ekacco bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa bhavānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ appajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandī bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariḷāho bhavajjhosānaṃ bhavataṇhā sānuseti. 

14.AN.11.1:‘‘ Sukhaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsa ’’ nti? ‘‘ Sukhaṃ kho, ānanda, samādhatthaṃ samādhānisaṃsa ’’ nti.‘‘ Samādhi pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṃso ’’ ti? ‘‘ Samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso ’’ ti.‘‘ Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsa ’’ nti? ‘‘ Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho, ānanda, nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsa ’’ nti.‘‘ Nibbidāvirāgo pana, bhante kimatthiyo kimānisaṃso ’’ ti? ‘‘ Nibbidāvirāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso [… nisaṃsoti (sī. ka.)].‘‘ Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni; avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso; pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ; pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā; passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā; sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ; samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso; yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ; nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho, ānanda, kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī ’’ ti [arahattāya pūrentīti (syā.)]. Paṭhamaṃ.

15. SN.35.99:“Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘Cakkhu aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘rūpā aniccā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhuviññāṇaṃ aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘cakkhusamphasso anicco’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti …pe… ‘mano aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Dhammā… manoviññāṇaṃ… manosamphasso… ‘yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī”ti. Chaṭṭhaṃ.

16.AN.10.1:‘‘Sukhaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsa’’nti? ‘‘Sukhaṃ kho, ānanda, samādhatthaṃ samādhānisaṃsa’’nti.‘‘Samādhi pana, bhante, kimatthiyo kimānisaṃso’’ti? ‘‘Samādhi kho, ānanda, yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso’’ti.
‘‘Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana, bhante, kimatthiyaṃ kimānisaṃsa’’nti? ‘‘Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho, ānanda, nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsa’’nti.
‘‘Nibbidāvirāgo pana, bhante kimatthiyo kimānisaṃso’’ti? ‘‘Nibbidāvirāgo kho, ānanda, vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso [… nisaṃsoti (sī. ka.)].  

17. AN.5.14:“Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī”ti. Catutthaṃ. 

18.SN.22.49:‘Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā? Aniccāya vedanāya… aniccāya saññāya… aniccehi saṅkhārehi… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti; ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti; kimaññatra yathābhūtassa dassanā?‘‘Taṃ kiṃ maññasi, soṇa, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Vedanā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’… ‘‘saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

19.MN.109:‘‘Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī’’ti? ‘‘Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ attato samanupassati na vedanāvantaṃ vā attānaṃ na attani vā vedanaṃ na vedanāya vā attānaṃ; na saññaṃ attato samanupassati na saññāvantaṃ vā attānaṃ na attani vā saññaṃ na saññāya vā attānaṃ; na saṅkhāre attato samanupassati na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ na attani vā saṅkhāre na saṅkhāresu vā attānaṃ; na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī’’ti.

20.SN.35.73:‘‘No hetaṃ, bhante’’.‘‘Sotaṃ… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā’’ti?‘‘Anicco, bhante’’.‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti?‘‘Dukkhaṃ, bhante’’.
‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti?‘‘No hetaṃ, bhante’’.‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhu, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati, ghānasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. Ekādasamaṃ. 

沒有留言:

張貼留言